下载 PDF
返回故事列表

Aumas tawa mâiǂuis ǃnâ 和奶奶一起过暑假

作者 Violet Otieno

插图 Catherine Groenewald

译文 Petrus Josob

语言 科伊科伊语

级别 4级

将整故事念出来 本故事尚未有语音版。


Odongob tsî Apiyos hâra ge kaiǃās ǃnâ,dadasab ǀkha ge ǁan hâ i. ǁÎra ge kaise gere mûǂui ǃgoaxa mâiǂuis xa. Skolgu ra ǂganam ǃkhais ǃaroma tama i tsî, xawe ra nî si aumasa sari xui-ao. ǁÎra aumas ge ǁaun ra ǃkhōhe ǃgaroǃās hîa kai ǃā-ammi ai ǂnôas taw age ǁan hâ i.

欧东格、阿皮尤和他们的爸爸一起生活在城市里。他们非常期待过暑假,因为那个时候他们不用去学校,而且他们还可以去看奶奶。他们的奶奶住在一个渔村里,靠近一片很大的湖泊。


Odongob tsî Apiyos hâra ge ǁkhawa ra aumasa nî si sari, ǃkhais xa kaise gere ǃgâiaǂgao. Īgo ǃoesa ra ge ǁîra sarana ǁgarugu ǃnâ ge ǂgā,ǃgaroǃās ǁga hâ gaxu ǃnarisa ra gere aiǂhomisenba ǃkhais ǃaroma.ǂOm-e hō tama i tsîra ge mâiǂuis xa ge ǁgam ǂkhai.

欧东格和阿皮尤又要去看奶奶了,他们非常高兴。前一天晚上,他们整理好了自己的行装,准备踏上前往渔村的旅程。他们晚上睡不着,整晚都在讨论这个暑假。


Sao ra ǁgoaga kaise furuse ra ge ǁîra dadasab ǀkha ǃgaroǃās ǁga ge ǃnari. ǁÎn ge ǃhomgu,xamarin tsî tē ǃhanagu tsîna gere ǃnariǃkharu ǀkha. Audona ǃgôa tsîra ge ǁnae-made gere ǁnae.

第二天凌晨,他们坐着爸爸的车前往那个渔村。他们开过了山丘,路上看到了很多野生动物,经过了几个茶园。他们唱着歌数着路上的车辆。


ǁAe-i khaoǃgâ ra ge ǀgôara tsau tsî ge ǁom.

过了一会儿,孩子们累了,就在车里睡着了。


ǃGaroǃās ain ge sī,ob ge ǁîra dadaba ge ǂkhaiǂkhai ra.Nyar-Kanyadasan ge ǂgoa i ais hais ǃnaga ǁgoese ra ǀhao-u.Nyar-Kanyadas ti hâ ǀons ge Luo gowab ǃnâ ‘Kanyadab khoen ǀgôas’ ti ra ǂâibasen. ǁÎs ge îxa tsî ǀgaisa tara ge isa.

当他们到达那个渔村的时候,爸爸把欧东格和阿皮尤叫醒了。他们发现他们的奶奶——尼亚·坎亚达——在树荫里铺了一块垫子,正坐在上面休息。在当地的语言里,这个名字的意思是“坎亚达人民的女儿”。她是一个坚强美丽的女性。


Aumas ge khoe-ôaguna ǁkhoreǁhare tsî ǁnae ra se oms ǃnâ ǃgâiaǂgaob xa gere ǂnāmâ. ǁÎs ǁnurira ge kaise gere ǃgâiaǂgao tsî ǀkhaex¡n hîa ra kaiǃāsa xu ge sī-una ge mā si. “Ti ǀkhaeba ǂguro ǀhui-am” tib ge Ondongoba ram î. “Hî-i, ti ǀkhaeba ǂguro ǀhui-am” tis ge Apiyosa ra mî.

尼亚·坎亚达欢迎他们来到自己的家里,和他们一起快乐地唱歌跳舞。他们的孙子也很高兴地把他们在城里买的礼物送给她。欧东格和阿皮尤吵着要奶奶先打开自己的礼物。


ǀKhaex¡nas ge ǀhui-ams khaoǃgâs ge Nyar-Kanyadasa ǁîs ǁnurira ǃhaoǃnāsi ǀgaub ai ge ǀkhae.

尼亚·坎亚达打开了礼物后,用传统的习俗祝福了她的孙儿们。


Ondongob tsî Apiyos hâra ge ǃauga ǂoa tsî gurlabedi tsî Anina gere sarumâ.

欧东格和阿皮尤跑出去玩儿了,他们追着蝴蝶和鸟儿,在它们后面跑。


ǁÎra ge haidi ai gere ǃapamâ tsî ǁgammi ǃnâ gere uriǂgâ.

他们还爬树,跳进湖里,溅起了很多水花。


ǃKhae i ge,o ra ge oms ǁga oa tsî ǃoes ǂûsa gere si ǂû. ǂÛ toa ra nîs aiǃâ ra ge gere ǁom ǂnôa.

天黑了,他们回到奶奶的家里吃晚饭,但他们太累了,还没吃完,就睡着了。


Sao ra tsēb ge dadasaba kaiǃās ǁga ge ǃnari-oa tsî ǀgôara Nyar-Kanyadas ǀkha ge ǃgoro.

第二天,爸爸开车回城了,把孩子们留给奶奶。


Odongob tsî Apiyos hâra ge ǁnaosasa oms sîsengu ǀkha gere hui. ǁGam-e si xuri tsîra ge ǀaena gere ǀare. ǁÎra ge aniǃupuna si ¡ tsî haina gere si ǃhanab ǃnâ ǃkhai.

欧东格和阿皮尤帮助奶奶做家务。他们帮奶奶拎水,运柴。他们还帮奶奶从鸡窝里拿鸡蛋,在花园里摘蔬菜。


ǁNurisaras ge Nyar-Kanyandasa tsaura ugali- i hîa goma ǁgan- i ǀkha ra ǂûhe i ra sâihe ǀgausa ra ǁkhāǁkhā.Amsa ǁau i ǀkha ra ǂûhe kokonut raisi- i ra sâihe ǀgaus tsînas ge ra ǁgau ra.

尼亚·坎亚达教他们煮乌咖喱,还教他们怎么做和烤鱼一起吃的椰子饭。


ǀGui ǁgoagab ge Odongoba ǁîb aumas gomana ǃarob gure în si ǃû. Goman ge ǁanxōǃnan hâ farams ǃnâ ge ǃkhoeǂgâ.Nē aob ge Odongob ǀkha kaise ge ǁaixa tsî ge ǁēbabi, ǁîb gomanab nî ¡ ǃkhaisa, ǁÎn ǃhanaǂûna ge hîkaka xui-ao. ǁNātsēs khaoǃgâb ge nē axaba ge dītsâ în ta ǁîn gomana ǁkhawa ǃgomsib ǃnâ ǂgābi.

一天早上,欧东格帮奶奶去牧场上放牛,但是牛跑到了邻居的农场上,邻居很生气,威胁欧东格说,要没收了这些牛作为踩坏粮食的赔偿。从那天以后,欧东格很小心,不想再让这些牛惹麻烦了。


ǀGôara ge ǀnîhâ tsēs ai aumas ǀkha ǁamaǂharuguǁgâub ǁga ge ǃgû, ǁîs ge nēba ge ǁamax¡ ǃkhairo-e ¡hâ i tsîs ge nē stors ǃnâ ǃhanaǂûn, sugur- i, tsî sē- i tsîna gere ǁamax¡. Apiyos ge matikō- en x¡na ra ǂgan ǃkhaisa ǁama-aona mapas xa ge ǃgâibahe i. Odongob ge ǁama-aon ra ǁama-aon ra ǁama x¡na ǁgarub ߮ǃnâ gere ǂgāba.

有一天,孩子们和尼亚·坎亚达一起去集市上。奶奶有一个卖蔬菜、糖和肥皂的摊位。阿皮尤给顾客们报价钱,欧东格帮着顾客打包。


Tsēs ǀams ain ge nē khoeǁnuriguna chai tē- i gere ǀguipa ā. Aumasa ra ge hōǂgās ge marina gere ǃgôahui.

这天的工作结束后,他们坐在一起喝茶,帮奶奶数了数这天赚到的钱。


Xawes ge nē mâiǂuisa kaise ǃhaese ge toa,tsîra ge ǀgôara nî kaiǃās ǁga oa.Nyar-Kanyadas ge Odongoba ǀgapasa mâ tsîs ge Apiyosa jersisa ge mā.

很快,假期就结束了,孩子们要回城了。尼亚·坎亚达送给欧东格一顶帽子,送给阿皮尤一件毛衣。她帮孩子们装了点食物在路上吃。


Dadasab ge ôaǀkhīra, ora ge nē ǀgôara ge oa ǂgao tama hâ i. ǀGôara ge Nyar-Kanyadasa gere ǀkhoma, îs ǁîn ǀkha kaiǃās ǁga ǃnari-oa sao. ǀNom rases ge ra mîba ra ” Tita ge kaise kaira hâ kaiǃās ǃaroma,” tita ge nî ǃâu ro ǁkhawa ro nî ǃgaroǃās ǁga sari ǀkhīse.

当爸爸来接他们的时候,他们一点儿都不想走。孩子们求尼亚·坎亚达和他们一起去城里。她笑着说:“我太老了,不适合住在大城市里。我就在这个村子里面等你们,等你们下次再来。”


Odongob tsî Apiyos hâra ge ra ǁnamǂgāsi tsî ra tawede ǁnâx¡si.

欧东格和阿皮尤紧紧地抱着她,跟她告别。


Skoli tawa ra ge oasī, ora ge Odongob tsî Apiyos tsîra ǀhōsana gere ǃgāroǃās ûib xa ǁgamba. ǀNî ǀgôan ge kaiǃā ûib a ǃgâi ǃkhaisa gere mî. Naun ge ǃgaroǃā ûib a ǂoaǂamsa ti gere mî. Xawen ge hoa ǀgôana gere ǃkhōǃgâ Odongob tsî Apiyos hâra kaise ǃgâi aumasa ¡hâ ǃkhaisa.

当欧东格和阿皮尤回到学校时,他们把村子里的生活告诉了伙伴们。一些人觉得城市生活很不错,另一些人觉得乡村生活更好。最重要的是,每个人都相信欧东格和阿皮尤的奶奶太棒啦!


作者: Violet Otieno
插图: Catherine Groenewald
译文: Petrus Josob
语言: 科伊科伊语
级别: 4级
出处: 原文来自非洲故事书Holidays with grandmother
共享创意授权条款
本着作系采用共享创意 署名 4.0 未本地化版本授权条款授权。
选项
返回故事列表 下载 PDF