下载 PDF
返回故事列表

Khari ǃKhomros: Hôas Wangari Maathaais disa 一粒小种子:旺加里·马塔伊的故事

作者 Nicola Rijsdijk

插图 Maya Marshak

译文 Maureen Merley So-Oabes

语言 科伊科伊语

级别 3级

将整故事念出来 本故事尚未有语音版。


ǃGaroǃās ǃgoaǃnāgu ǀApas Afrikab Keniab ǃhomgu ǃnâs ge khari axarosa ǃhanab ǃnâ ǁîs di îs ǀkhā ra sîsen. ǁÎs ge Wangari ti ra ǀōngaihe.

在东非肯尼亚山的山腰上,有一座小村庄,村庄里有一个小女孩和妈妈一起在田里劳作,这个女孩叫旺加里。


Wangaris ge ǃauga hâsa a ǀnamsa. ǁÎs ǀaokhoen ǃhanab ǃnâs ge ǁgapahaib ǀkhā ǃhūba ra nauǃā. Khari ǃhomrodes ge ǀgamsa ǃhūb ǃnâ ra ǁgâigā.

旺加里很喜欢呆在户外。在她家的农田里,旺加里用弯刀劈开土地,把小种子播撒到温暖的泥土里。


ǁÎs ǀō-aisa ǁaeb tsēs dib ge soresgâb khaoǃgâ ge īsa. Kaise i gere ǃhae nē hairode mûsa, os ge Wangarisa ge an i oms ǁga oas ǁaexa i go ǃkhaisa. ǁÎs ge ō daorogu, ǃāroga ra ǃgâuse gere oa.

她一天中最喜欢的时候就是日落时分。当天黑了,看不到花花草草时,旺加里就知道她该回家了。她走在农田里的小路上,还要过几条河。


Wangaris ge kaise ge gā-ai i ǀgôasa tsîs ge ǁkhāti ge ǃâuǁoa i skolǃgûsa. Xawe ra ge ǁîs mamas tsî dadab tsî ra ge hâba hâ i hâ tsîs nî ǁgâus ai nî hui ra ǃkhaisa. Hû kurixas ge ī o, ob ge ǁîs abutiba ǁgûra ge ǁgari îs skolgâkaihe.

旺加里是个聪明的孩子,她迫不及待地想要去上学,但是她的父母希望她能在家,帮着干农活。当旺加里七岁的时候,她的哥哥说服了父母,让旺加里去上学。


ǁÎs ge ǁkhāǁkhāsensa a ǀnamsa! Wangaris ge ǃnāamsase ra ǁkhāǁkhāsen khomais ra khanidi ǀkhā. ǁÎs ge skoli ǃnâ kaise ǃgâise ge dī ǁhauuisas ge hōs kōse United States Amerikab dis ǁga ǁkhāǁkhāsens ǃaroma. Wangaris ge kaise ge khî hâ i. ǁÎs ge ǃhūbaib xa ge re anui gao.

旺加里太喜欢学习了。旺加里读了很多书,学到很多知识。她的成绩非常好,最后收到了美国大学的录取信,邀请她去美国读书。旺加里太兴奋了,她真想去世界各地走走看看。


Amerikab universitaits tawas ge Wangarisa gui xūna ge ǁkhāǁkhāsen. ǁÎs ge hain age ǁkhāǁkhāsen tsî ǁîn ra kai ǀgausa. Tsîs ge ra âi-oa ǁîs ge kai ǀgausa: ǁîs abutigu ǀkhās gere ǀhuru ǀgausa îxa haidi somgu Keniab ǃgaroǃhūb di di ǃnâ.

在美国的大学里,旺加里学到了很多新鲜事物。她研究植物,以及它们的生长过程。她想起她自己是怎么长大的:她和兄弟们在美丽的肯尼亚森林里玩耍。


ǃNāsases gere ǁkhāǁkhāsen khamis ge ge mûan Keniab khoenas kaise a ǀnam ǃkhaisa. ǁÎs ge hâba hâ îs ge khî tsî ǃnorasasen nî hâsa. ǃNāsases ra ǁkhāǁkhāsen khamis ge gere âi-oa ǁîs Afrikaǁî hâǃkhais xa.

她学得越多,就越热爱肯尼亚人民。她想要帮助肯尼亚人民过上自由、快乐的生活。她学得越多,就越想念自己在非洲的家乡。


ǁÎs di ǁkhāǁkhāsendes ge a toa, os ge Keniaba ǃoa ge oa. Xaweb ge ǁîs ǃhūba ge dawa. Kai ǃgāroǃādi ge ǃhūb habase khorauisase ge ǁgoe-i. Taradi ge ǀaena ge ūhâ tama hâ-i sâi-ūs dina. Khoen ge ge ǀgâsa i tsîn ge ǀgôana gere ǃâ.

当旺加里完成学业时,她回到了肯尼亚,但是她的祖国已经今非昔比了。大地上建起了农场,妇女们找不到柴火做饭。人们过着穷苦的日子,孩子们饥肠辘辘。


Wangaris ge ge an i tare-es nî dīsa. ǁÎs ge tarade ge ǁkhāǁkhā mâti di ǃkhomde xū haide nî ǃīkai ǃkhaisa. Nē taradi ge haide ǁamaxū tsî mari-e gere sîsenū ǁîdi di omaride kōǃgâ-ūsa. ǁÎdi ge kaise ge khî i ǁnās ama. Wangaris ge ǁîde ge hui ǀgaisaǁâkhōba ūhâse tsî ǀgaisase tsâkais ǃnâ.

旺加里知道自己要做什么。她教妇女们如何用种子种出大树。妇女们卖树赚钱,补贴家用。妇女们都很高兴。旺加里使她们觉得自己变得坚强勇敢了。


ǁAeb ra ī khami di ge nē ǀasa haide ǃgaroba ge kuruui, tsî gu ge ǃāga ge ǃkhoetsoatsoa. Wangaris hôas ge Afrikab ǃnâ ge abaoa. Nētsē, miljun haidi ge Wangaris ǃkhomrode xū ge kai.

时光飞逝,小树长成了参天大树,又汇聚成了森林,河水穿流而过。旺加里的办法传遍了非洲。今天,因为旺加里当初的种子,已经长出了几百万棵大树。


Wangaris ge kaise ǃgarise gere sîsen. ǃHūbaib haba hâ khoen hoan ge nēsa ge ǃkhōǃgâ, tsî ǁîsa anansa māsa ge māsi. ǁÎs ge Nobel Peace Prize ti ansa, tsîs ge ǁîsa ge guro Afrikab tarare khoe kai ǁîsa ge ǃkhōǃoasa.

旺加里努力工作,引起了全世界的注意,人们授予她诺贝尔和平奖,她是非洲第一位获得这份殊荣的女性。


Wangaris ge 2011ǁî kurib ǃnâ ge ǁō, xawe da ga îxa haide mû ǁaeb hoaba da ge ǁîs xa ra âi.

旺加里在2011年去世,但是每次我们看到大树时,都会想起这位杰出的女性。


作者: Nicola Rijsdijk
插图: Maya Marshak
译文: Maureen Merley So-Oabes
语言: 科伊科伊语
级别: 3级
出处: 原文来自非洲故事书A Tiny Seed: The Story of Wangari Maathai
共享创意授权条款
本着作系采用共享创意 署名 4.0 未本地化版本授权条款授权。
选项
返回故事列表 下载 PDF